|
cirslītis nolemj, ka vajag izmazgāt matus ta ij sevi pašu arī. nu nododas ūdens baudām viss tāds ļoti apmierināts ar sevi. ķeras beidzot klāt matiem. saslapina savus dižoss galvas izaugumus, cik nu tas iespējams, paņem šampūnu un zieķē iekšā, bet nekas neputo. nu skaidrs, laikam nav izdevies pietiekami saslapināt. tad parasti cirslītis rīkojas divejādi - vai nu slapina atkal, vai paņem lielāku šampūna devu. šoreiz palielināja devu. atkal nekādas putošanas. nu neko. skalo šampūnu ārā no matiem, tad taču noteikti būs mati pietiekami slapji, lai šampūns saputotu. atkal iespiež sauā un pievēršas matiem. nekādu putu. čo za hreņ? cirslītis neko nesaprot. it kā nav savus matus pirms tam ne ar eļļu zieķējis, ne nejauši/jauši ar petroleju salējis, lai n-tās reizes būtu jāiešampūnē, līdz sāk putot. beigās, kad process atkārtots jau tok daudz reižu, ka, pat ar pliku ūdeni mazgājot, mati būtu tīri, cirslītis met mieru. ka nav cūkai villna, ta nav. pēc dažām stundām ieiet vannasistabā rokas nomazgāt. paņem arī rokās to nelaimīgo šampūna pudeli un skatās, bet tur melns uz balta rakstīts "matus mitrinošs KONDICIONIERIS". tā nu cirslītis ir ticis pie izcili kondicionētiem matiem. |
|
-tu taču teici, ka esi slims
- nu ja
-tad ko tu te veikalā dari?
-iepŗkos
-bet tev jābūt pašizolācijā
-nafig? man jau nav Covid
-kas tad?
-Yersinia pestis
-ā... nu tad skaidrs. mošk uz barčiku aiziesim?
-davai. |