|
dažreiz pārmaiņas ir uz labu. nu man te vispār to ir bijis baisi daudz. un, nē, ne vīrusa sakarā. tas mani nekā neietekmē. tāpat vairākos darbos strādāju un katru dienu jāiet, tāpat arī vēl viss kas cits. bet nu, as labs tātad ir no tām pārmaiņām... esmu samērā neilgā laikā izlasījis fon den Brinkenas "Zudušo zemi", Litela "Labvēlīgās" (ko lēnām lasīju jau vairākus gadus), Luī "Jātiek vaļā no Edija" un to visu papildus piecām grāmatām darba vajadzībām (un ne tām plānākajām un ne gluži latviski). un viss kā kādreiz, kad mierīgi varēju iegrimt grāmatā, zaudējot saikni ar realitāti un pēc tam izbaudīt grāmatas pēcgaršu. šai ziņā nekas no spējām nav zudis - grāmatu spēju burtiski aprīt. tagad nezinu pat ko lasīt nākamo (nav tā, ka man mājās nav ko lasīt, bet "Ezītis miglā" nešķiet kā nakamā lasāmā pēc šīm un nemaz neiet kopā ar darbam lasāmajām). jāpadomā, ko tādu riebīgu no plaukta izvilkt. |