šorīt Imantā viena vārna bija nogrābusi ko lielu. vai nu veselu maizes riku vai ko tamlīdzīgu. gribēja visu sev un tikai. divas citas uzskatīja, ka dalīties tomēr vajag. tā nu viena sargāja savu kumosu, bet pārējās jamo trenkāja. tā nu, kamēr es pīpēju un viņas vēroja, neviena līdz ēšanai netika. no mauriņa uz zaru, no zara uz zaru, loks apkārt pagalmam. un tā bez gala...