|
vakars. ceļš uz mājām. mirīgi eju uz autobusa pieturu un smeķēju. kaut kāds mazpadsmitgadnieku bariņš uz ielas ietusē.
te viens iesaucas:
-eu! re kur dievs! ke kur dievs!
vēl lielākā pārsteigumā:
-eu! dievs smēķē!
tad bariņš pieskrien man klāt:
-eu, dievs, kāpēc tu smēķē?
-gribu.
-dievs, vai tu tici dievam?
-nē. neticu.
piebrauc mans autobuss. kāpju iekšā. līdz šim par dievu mani vēl neviens nebija lamājis... |