| 30. Jūnijs 2017 |
|
kāda pēdējā jūnija pēdējās dienas rītā, kad visā pasaulē bija brīnišķīgi šnekenveterīgs laiks, Vinnijs Pūks un Sivns devās pastaigāties. Lai solis būtu raitāks un prāts līksmāks, Pūka zāģu skaidām pildītajā galvā radās kārtējā dungādziesmiņa:
Jo vairāk līst
tidlī–bums
Jo vairāk tiek
tidlī–bums
Mums lie-ie-ie-tus.
Ja kāds zinātu
tidlī–bums
Cik slapjas man
tidlī–bums
Ir kā-ā-ā-ājas.
-Kājas man nemaz nav tik slapjas kā ausis,– nodomāja Sivns, kuram uz nošļukušajām ausīm bija sakrājusies tik slapjūdeniska sajūta, ka viņam gar acīm nepārtrauktās tērcītēs tā tecēja lejā kā Niagāras ūdenskritums.
Šai brīdī Pūks apstājās kā zemē iemiets:
-Sen nav Kristofers Robins redzēts.
-šņurk,– izdvesa Sivns un tikai viņam vien bija zināms vai"šņurk" nozīmāja priecīgu – "jā, tik tiešām nav redzēts!" vai arī ērcīgu "vēl pavisam NU NEsen viņu redzēju". |
|
nu, ja šitā turpināsies, tad man drīz vairs nebūs, ar ko iet uz dzertūzi iesviķot... |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |