|
atkal kaut kādi izcili spilgti sapņi uzradušies. šonakt rāpos lejup pa klinti, pa kuru tusē divu sugu zarkukaiņi un kad biju jau gandrīz pašā apakšā uz zarkukaiņiem kā zariņiem biezā slānī sasēduši tauriņi, kuru spārni ir kā skeletētas lapas; manis iztraucēti tie uzspurdza gaisā ar savu spārnu galiem maigi skarot manu seju.
vēl tai sapnī bija arī Kāķ' un žurkas līķis, kurš atlaižoties pēc izņēmšanas no saldētavas sāka pīkstēt, bet tie jau tikai sīkumi. |