| 15. Aprīlis 2016 |
|
visādi dalās ar rakstu par krutajiem lopicistiem, kas ežus no akas izvilkuši. un es te tā padomāju, vai es, atrodot ezi bedrē, izsauktu lopicistus?... un, nē, es nesauktu. es nezvanītu ne policijai, ne glābšanas dienestam, ne kādam citam šitādam dienestam. kāpēc? jo es darīšu, ko vienmēr - iekāpšu bedrē un izvilkšu ārā. un tas, ka mana personiskā pieredze ir tāda, ka lops, ko ķeksē ārā no šaurās bezizejas, nevis saka - paldies -, bet iecērt zobus rokā, nav iemesls atteikties pašam rīkoties.
nu, jā. jo vecāks kļūstu, jo vairāk saprotu, ka neesmu normāls un cilvēku parasto nespēju saprast... vēl man vajadzētu tikai iemācīties pat emēģināt saprast cilvēkus. nez kāpēc es vēl jo projām to mēģinu... |
|
kopš bērnība man ir patikuši suņi. vienmēr esmu par tiem sajūsminājies. bet kaķi man ir bijuši vairāk. un jo vecāks kļūstu, jo vairāk man iepatīkas kaķi. pat ne tas, ka iepatīkas. drīzāk, ka mani sajūsmina kaķu attieksme pret cilvēku. proti, tas - par ko mn tas dieva sods dzīvot kopā ar šo idiotu... un tak lops ar atru savu skatienu, ar katru sava ķermeņa kustību, ta vienkārši ar savu esību perfekti pauž, ka cilvēks ir tizls, dumjš ķēms, kuru nabagam ir jāpiecieš savā miteklī... |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |