|
Manas rokas griezuma vieta jau vairākas stundas ņerkst par visa pastāvošā veltīgumu. Rezultātā es neguļu. Kas būs tālāk? Aizvilkšos uz darbu. Roka beigs protestēt pret pasaules netaisnību un es bez sērkociņiem starp plakstiņiem acis nespēšu noturēt vaļā. Un tā tā dzīve paiet... Būtu man kompānija un atvērta pudele vīna, vismaz nebūtu man tik sērīgs noskaņojums. |