|
Raiņa parks. bet tāds īpatnējs. ar visai interesantu reljefu – ar nogāzēm un pakalniem un visai plašs. vidusdaļu aizņem, kas šķūnim līdzīgs. tam apkārt mētājas dažādi dēļi, uz kuriem sēž un saulīte gozējas cilvēki. es neaizņemtos dēļu gabalus veļu otrādi un uzlasu tur slēpušos lopus. tā pakāpeniski pat nemanot esmu jau tajā šķūnparka daļā. paša trauķeļi jau piepildījušies, tāpēc tur pamanītās petriplates ņemu, lai izmantotu po naznačeņiju. tikai matos iepinas kaut kāds zirnekļa tīkls. uzreiz ar roku to aizvācu. pats zirneklis uz pirksta. pirms paspēju to nokratīt, tieku sakosts. tāds kā viegls knibiens. nekas īpašs.
mostoties aptveru, ka atrodos reanimācijā... |
|
vajadzētu izrevidēt piefreidotos. ir, kas pārtraukuši rakstīt. ir, ko esmu iesācis lasīt... bet kaut kā ruki ješo ņidohoģit... |