|
Mazliet esmu izbesījies. Nevarēju izdarīt visu, ko vajadzēja, jo... bez tā ko man ir jāizdara, vēl jādara tas un tas, un vēl tas, un taču māsa arī atnāks, un man tad arī ar viņu jāpasēž. Atnāca. Piesēda. Pāris stundas paskatījās TV un aizgāja. Bļins, es tās pāris stundas būtu varējis jēdzīgāk izmantot. Un vispār jau pagājušā reizē Liepājā man kvīkends šitā tika izpurgāts. Un arī pirms tam... nu nafig katru reizi, kad atbraucu. Nevar pārmaiņus pēc man ļaut izdarīt visu nepieciešamo, nevis vienmēr pieprasīt, lai es vienmēr atlieku uz nākamo reizi, tad atkal uz nākamo reizi u.t.t..
Vot, aizbraukšu uz Rīgu. Nopirkšu pudeli sarkanvīna un sieru. Ielīdīšu savā migā un visu šo vakaru attiecībā pret visu pasauli izlikšos par beigtu zivi. Varbūt rīt pamodīšos ne tik ērcīgs. Kaut gan... maza varbūtība. Priekšā tak vēl parīts... |