| 30. Septembris 2012 |
|
manu acu priekšā visu rītu laidelējās istabas muša. man tas apnika. sāka pat ērcināt. es ar slaidi rokas kustību mušu noķēru un izmetu ārā pa logu. vsjo - erlēdiht... bet daba ir daba un tā nemīl tukšumu. savukārt, atbrīvojot savu redzeslauku no istabas mušas klātbūtnes es radīju brīvu apdzīvojamo teritoriju. tukšumu tā teikt... nu nav vēl pat stunda pagājusi, kopš istabas mušas vairs šeit nav, bet tukšā apdzīvojamteritōrija jau ir aizpildīta. tagad manu acu priekšā lidinās līķmuša. daba nemīl tukšumu. tāda nu ir šīs dzīves realitāte. |
|
man sāp viena riba un šķiet, ka tikai viens mugurkaula skriemelis. par mugurkaulu viss skaidrs. sāpēs tikai biežāk un biežāk un tā līdz pašai nomiršanai. bet KĀPĒC riba?! |
|
riba ir normāli, bet... ja mugara turpinās uzvesties tā kā uzvedas, es sevi nomušīšu. lai tas būtu beidzies. pofig, ka es vēl gribu dzīvot. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |