|
ietriecu sevī šovakar visas indes, kas bija pa rokai, dzeramas, pīpējamas, ķermenis pretojās un kliedza - vemt! un es par viņu ņirgājos un teicu: es ienīstu to, ka tevi mīlu, stulbais skaistais gaļas kluci, un mana nāves dziņa ir vienīgā pātaga, kā pret tevi paust savu nicinājumu
(c) hurvinek |