| 2. Jūlijs 2012 |
|
nu man tie sapņi ir kaut kādi spešalī. šonakt pat - pa manu sapni vazājās cilvēks, kuram nav kauns būt cilvēkam. šama izdarības mani vispār pārsteidza. vot, darbības veita ir vēju pilsēta, kā reizi rajončegs, kuru es bērnībā apdzīvoju. tātad eju es pa Dzelzceļnieku ielu, šķērsoju F. Grīniņa ielu un no Dzelzceļnieku ielas ne mirkšķinot, ne pīpino viens nogriežas un mani notriec, pareizāk sakot uzmet uz kapota. tad no tā braucamrīka izlien ārā gandrīz ideālais vīrietis, pienāk man klāt, ieskatās acīs un saka:
-tā gluži nebija domāts...
pēc tam no autiņa vēl divi izkāpj. puisietis autiņu noparko un mēs aizdodamies visi kopistiski uz Brīvības ielas autobusu pieturu pretī bijušajai vakarskolai. no turienes ar autobusu ir paredzēts visiem reizē braukt uz Kundziņsalu...
/tagad bez maz vai jāzvana tam puisietim un jāprasa - ko tas "tā gluži nebija domāts" nozīmē. tobiš domāts bija, ka es zem riteņiem pakļūšu un jautri melodiskā tonī savus kaulus krikšķināšu?... |
|
bet vakar man izdevās pagatavot perfektāko ļipausīnu mērci no visām ļipausīnu mērcēm, ko esmu gatavojis. tur ne tikai mēli var norīt, tur arī visus zobus un abus žokļus komplektā var arī norīt ij nepamanīt, ka tāda šeize ir gadījusies. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |