|
pa kvīkendu piemērīju sen nevilktas lupatas. tagad uz grīdas ir čupa ar kankariem uz izmešanu. ar diētveidīgām muļķībām es jau sevi neapgrūtināšu. pat mana vissmukākā vestīte aizlidoja tajā kaudzē - ka nav cūkai vilnas, ta nav! vobšem, es tagad zinu, ko man ir jāievieš, lai es varētu normāli dzīvot līdz ziemai. vienīgais - es ciest nevaru lupatbodes :o(
ko vēl šodien apēst? mhm?... zaķa kājiņa ramnoīdfresku mērcē bija fantastiska! žēl, ka nu jau izbijusi... |
