|
pasaules gals tuvojas; apokalipses jātnieki sasnieguši jau zemes virsmu un pilnos auļos jau nesas; armagedons tuvojas... nav vairs ilgi jāgaida.
es tātad dzīvoju mazā lauku miestiņā. nav te nekāda izcili diža veikalu izvēle, bet nu pamatvajadzības bija iespējams kaut kā apmierināt. lielākā daļā pārtikas veikalu ir visai paknapi ar garšvielām. tur, kur skaitās garšvielu plaukti - gandrīz tikai vienas vienīgas vegetveidīgas šausmas. bet bija viens mazveikaliņš (kā reizi man pa ceļam uz mājām), kurā tirgoja arī garšvielas. tad nu ap lieldienām bodē sāka parādīties tukšumi plauktos (visskumjāk jau bija redzēt, ka garšvielu kļūst mazāk). noskaidroju, ka radušās problēmas ar piegādātāju, bet tās tiekot risinātas. nu labi - gaidu atrisinājumi. problēmas ir tapušas atrisinātas. pavisam vienkāršā veidā - postanovščiks nomainīts un tagad ir cits... bet, bet... tas cits postanovščiks nepiegādā garšvielas! tas piegādā vegetveidīgās šausmas! mana sirds asiņo, esmu vīlies dzīvē un visā pārējā. visa pasaule brūk! šeit vairs nav iespējams dzīvot... |
|
pa ceļam uz mājām ir jāieiet veikalā nopirkt ko apēšanai. a to mājās ir tikai prosta kartupeļi un bišu vasks. vasks man negaršo, bet prosta tikai kartupelis ir... nu tā kā... vobšem - ko paņemt veikalā? tītara krūtiņu vai kājiņu? vai varbūt zoss stilbiņu? vai varbūt man izmest loku caur to veikalu un paņemt mežasuķa miesiņas?... vai varbūt iet uz pavisam tālo bodi pēc sirsniņām... |
|
I like paying taxes. With them I buy civilization.
-Oliver Wendell Holmes |