|
nevarēju izdomāt, ko es gribu pagatavot... beigās uztapa vesels trusis vīnā... da tur ne tikai mēli var norīt, bet arī visus zobus komplektā (cik nu tādam večukam kā man to vēl atlicis). un kurš to visu apēdīs?! kurš to apēdīs - es prasu!
kaut kāda nepareiza šī pasaule. viens nesadalīts truša līķīties te maksā divpadsmit vietējās naudiņas. sadalīts - piecas. un man ir tizls ledusskapis. gaļu nevis iesaldē, bet sapūdē. tad nu nācās gatavot visu iepakojumu. besī, ka šeit arī ir diskriminācija attiecībā uz vientuļiem vīriešiem un nav nopērkams tāds gaļas daudzums, kāds ir nepieciešams vienam cilvēkam apēšanai... laiks kaut kādai viendzīvojošu cilvēku tiesību aizstāvības kustībai, lai varētu nopirkt viencilvēka produktu iepakojumus nevis kaut kādas kreizī famīliju pakas!
/bet nu vismaz vēders man aug ne pa dienām, bet pa stundām. zinu, ka sieviešiem, kas nav gluži plakani kā dēlis, ir jālieto pupturi. man jau ir sitjueišens, kad ir nepieciešams ieviest vēderturi... nestādos priekšā gan, kā šams izskatās, bet nu jau vajag... variants - ievērot diētu un atbrīvoties no vēdera - netiek izskatīts - manis zem šīs saules nevar būt par daudz! |
|
iepriekšējo reizi, kad taisīju mirstamtestu, man solīja nomiršanu no infarkta/insulta. vecums gan palicis +/- tas pats...
|
