|
turpinu par atvaļinājumu un trešo tā dienu.
tātad pamodāmies mēs tai Džiosa Marea zemjumtijā. un kā jau visādu apkārtvazāšanās pasākumu laikā, tad rīti ir kā reizi tie brīži, kad ir jāizplāno dienas saulainā nākotne un jānolemj, kur tad doties tālāk. galu galā laiks labs un un tad jau pieejamas ir visas četras debespuses. pačakarējoties ap datoru tiek noskaidrots, ka internets ir pieejams un tātad to varēs paspīdzināt. ir tapis izdomāts, ka jādodas Etnas virzienā, lai arī tam ugunsspļāvējam varētu pievērst uzmanību. tiek sameklēta un norezervēta nakšņošanas vieta, kamēr 'ķīnieši' vēl internetu spēj piegādāt un sākam stiept savus krāmus uz autiņu. viesnīcas pagalmā aug ļipausīnu koki, gatavie augļi nevienam nevajadzīgi gozējas uz zemes zālītē un kārdinoši, izteikti nepiedienīgi blisina uz mums. vai var kam tādam turēties pretī?... nu latviešcilvēks jau nu ne. rezultātā tiek pielasīti divi maisi ar ļipausīniem un zem koka atstāti tikai tie, kuri jau sākuši pūt, no nepelnīti vienaldzīgās attieksmes. tur pat pie mašīnas pirmie tiek jau noēsti un ievērtēti. domājat, ka ir vērts vispār skatīties virsū tam, ko mūsu veikalos tirgo?...
apmierināti iepakaļojamies mašīnā un braucam uz mazmiesta centra pusi, lai nedaudz ieturētos. tiek atrasta vieta, kur noparkoties un iets izošņāt pieejamās ieēdotavas. vispirms ir tur pat ieraudzīts kafužņiks. apēšanai tiek paņemti kūkas gabaliņi, bet galvenais iemesls tur palikt bija pirmās rīta kofeīna devas ietriekšana ribās, jo klasiskais rīta brīdis, kad asinis ar to tiek papildinātas, jau sen ir pagājis un šitam narkomānu bariņam jau ir lomkas. kad organisma vajadzības ir tapušas apmierinātas dodamies vietējo miestu ievērtēt dienasgaismā nedaudz pamatīgāk, proti, atrasts jauks ēstūzītis, kur tiek nosēdētas vairākas stundas. tā kā šādi rimti sākot dienu, tās pirmais cēliens jau ir aizvadīts,- dodamies uz auto un uzsākam savu pārvietošanos tālāk dienvidu virzienā. pa ceļam ievērtējam dabasskatus un visuresošās ļipausīnu plantācijas. visas gan nožogotas, bet pagaidām tas mūs nesatrauc, jo mums jau viņu ir diezgan ;o) tā pēcpusdienā tiek sasniegta Randaco. neliels miests, kurš, ja es pareizi atceros, bija pieminēts arī tūristu ceļvedī. miestam cauri tek upe un skats uz pasauli tur ir visai ( jauks ). tiek aplūkota vietējā arhitektūra, paklaiņots, gar ne pirmā senuma mājām un ievērtēti šeit atrodamie ( dekoratīvie veidojumi ) klaiņojot tiek atrasta jauka vieta, kur ķermeņus papildināt ar kofeīnu, alu un barību - kas nu kuram šķita iekārojamāks. mēs gan miestā diži ilgi neuzturējāmies, jo nav pat vēl pusceļš līdz naktsmītnei veikts un jau ir skaidrs, ka to mēs sasniegsim labākā gadījumā krēslā, kaut gan visticamāk tikai tumsā. tā nu atkal pakaļas tiek ieliktas mašīnas sēdekļos, bet ceļš ir zem riteņiem.
turpinājums sekos |