Zelta zutis - 7. Marts 2012

About 7. Marts 2012

15:50
laika nav un vispār!!! (darbā uzradušās ir padarīšanas, kuras neesmu pasūtījis, bet es varbūt cibā gribu pariebekļoties).

piespiedu sevi tomēr paturpināt par vaļināšanos, bet sakarā ar to pārāk maz esošo laiku, spēju uzrakstīt tikai dažus vārdus par otrās dienas vakaru:

Paredzētā nakšņošanas vieta tātad bija Džiosa Marejā. Novazāšanās pa nekurieni un visu citu muļķību sastrādāšana noveda pie tā, ka mēs tur ieradāmies labu laiciņu pēc tumsas iestāšanās. Mūs sagaidīja viens visai simpātisks puika (pēc purna spriežot pat jaunāks par mani un smukāks par vidējo aritmētisko itāli). Mēs tā lauku miesta viesnīciņā esam vienīgie klienti; puika ir viens no trim brāļiem, kam tā viesu izmitināšanas mītne pieder. Mēs pieļaujam, ka šams ir jaunākais (maļčiks na pobeguškah) un tapis atsūtīts mūs sagaidīt un apmierināt. Kondišens mums paredzētajā zemjumtijā jau ir ieslēgts un darbojas. Zemjumtija ir visai patīkama un puika cenšas dēļ mūsapmierināšanas... mans korišs kā reiz ir tas čeloveks, kurš visu dienu ir pavadījis pie stūres, ij puisietis izdomā, ka šamam atpūsties vajag. Nu ķipa normāli. Bet tā atpūšanās izpaužas kaut kā ne visai normāli... čeloveks ir paņēmis līdzi savu ķepļepu ar darba failiem un iegrimst tajos (nu labi, viņš sev vienmēr darbu vazā līdzi un vienmēr mēģina savu vaļināšanos ar strādāšanu apvienot – es tikai esmu tas kretīns, kurš visus terorizē ar paziņojumiem, ka darbs ir atstājams darbavietā un darāms tikai darbalaikā; un tas, ka es sava vaļinājuma laikā meklēju 'species X' neskaitās; es darbu līdzi neņēmu; man vienkārši gadījās vaļināties tādā vietā, kur mans darbs jau atrodas bez kaut kādas tur līdzņemšanas; un vispār man ir tāda specialitāte, ka man darbs atrodas jebkur kur es pats atrodos un es izliekos, ka to ignorēju, ja nav manu tiešo darba pienākumu veikšanas laiks darba vietā; līdz ar to es uzskatu, ka darba pienākumi ir veicami tikai darba vietā un darba laikā un nav jāņem līdzi vaļinājumos un priekš visiem visādi domājošiem – neskatieties uz maniem darbiem, bet klausieties manos vārdos! I tago tas nozīmē, ka, ja es kaut kur esmu aizvaļinājies un strādāju, nevis atpūšos, tad es to drīkstu, bet, ja Tu esi kaut kur aizvaļinājies un pie tam vēl komplektā ar mani, tad Tu to nedrīksti ij diskušens šitanī padarīšanā nav iespējams). Nu tātad puika iegrimst savos darbfailos, bet mēs pārjie kādu laiku pagarlaikojamies. Šitām dzīves jautrās puses izdarībām mēs nododamies kādas pāris stundas. Tad top nolemts, ka vajag tomēr kaut ko iebāzt kuņģī. I tago aizdodamies pie tā maļčika na pobeguškah, lai šams mums apskaidro vietējā miesta pierīšanās iespējas; zēns to arī no visas sirds izdara (drīkstēja jau ne tik ļoti no sirds,- būtu bijis visu vienkāršāk atrast...). Vobšem aizdodamies uz picotavu. Tur katrs arī kauč ko pajemam. (neliela liriska atkāpe – Durlandē picotavās kaut kā var tikt pie kaut kādas plānas apkaltušas mīklas kļockas, kurai pa virsu ir kaut kas zilumzāļu daudzumā; Sicīlijā tā mīklas kļocka nebij' apkaltusi un tas, kas bija sakrāmēts pa virsu pat vissmagākajā appīpēšanās stadijā nav noturams par zilumzālēm). Vobšem mēs pierijāmies. Un neviens no mums nespēja appēst visu, ko mums atnesa... man apm. 1/5 picas palika nenoēsta... lai arī dažreiz šķiet, ka daba mani ir apdāvinājusi ar bezizmēra kuņģi – šādas situācijas pierāda, ka manam kuņģim tomēr ir arī kaut kāds tilpums, kuru pārsniegt nav iespējams. Nu pēc visām šīm izvirtībām mēs aizvelkamies atpakaļ uz savu zemjumtiju. Gan meituška, gan es kā jau prātīgi čeloveki ievācamies katrs savā gultā zem segas un pievēršamies gulēšanas baudai. Mans korišs gan iegrimst savos līdzpaņemtajos darbfailos un strādā. Nu ij puisis strādā līdz kaut kādam nakts mistiskajam laikam, kad mūszemjumtijas kondišens izslēdzas un pazūd internets... nu tā kā čelovekam internets strādāšanai bija visai vajadzīgs, tad tā pazušana bija iemesls, kurš lika vīrišķim aizvilkties uz gultu. Pirms tam gan puisietis atkal iedarbināja kondicionierus, lai mēs nepārsaltu nakts laikā. Katrā gadījumā jautājums ir atklāts – vai tie trīs brāļi ir speciāli ieregulējuši tur visu tā, lai kaut kādā nakts nestundā pilnīgi viss izslēgtos un pārtrauktu darboties, vai arī mēs bijām tie īpašie viesi, kam tas tika nejauši nodrošināts. nu tātad ar šo visu var uzskatīt, ka otrā mana vaļinājuma diena ir nobeigusies.

man vēl daudz dienu un notikumu priekšā; kādā brīdī likšu jaunu bildi tekstu iekšā, tobiš - turpinājums sekos...
Top of Page Powered by Sviesta Ciba