|
šodien mums uz darbu ir pienācis līķu sūtījums. šādi iepakotus līķus es vēl nekad mūžā nebiju redzējis. bez zārciņiem un pavisam plakani... un tā kā tie līķi jau bija atpreparēti, tad iekšas un iekšu iekšas tiem izspiedušās un plakanā pļurziņā guļ blakus tik pat plakanajiem ķermenīšiem. un tos ir iepakojis speciālists... njā... jebkurā jomā ielien pa kādam īpaši apdāvinātam eksemplāram. pat līķoloģija nav muļķu droša. |
|
ir tāda odziņa. par ķirbi sauc. nu man šamā oga nevisai. glāzenes tad jau ir garšīgākas. mana priekšniece savā dārzā ir saaudzējusi ķirbjus un tagad meklē, kam varētu pa kādam atdot. uzzinot, ka man šie nav tā iecienītākā ēdmaņa, meitene jautāja kādos veidos es līdz šim esmu tos ēdis. tad nu arī saucu visus veidus kādos esmu to jagodku bojājis, lai varētu noēst. vispār biju pārsteigts, ka tik daudzos veidos esmu pamanījies šamo bojāt. tā kā starp uzskaitītajiem nebija tāda ķirbjzupa, kādu priekšniece gatavo, tad man tā bija jānoprovē. nu, ja galīgi nekā cita ēdama nav, tad to zupu var ieēst. bet nu man vismaz ir skaidrs, ka ķirbi es māku sabojāt tā, ka tas ir kudiš garšīgāks. |