|
tātad... ir kaitīgi, ja man mājas nav neviena, ko pabarot. rezultātā no manām izklaidēm virtuvē cieš kolēģi. šodien viņus kārtējo reizi pabaroju.
ja kartupeļus sapļeckā kopā ar cukuru,- iegūst tīri ēdamu veidokli. ja tam pieķeckā klāt bumbierus, āboļus un kas nu tur vēl pa rokai trāpās,- tiek pie visai jancīga paēdiena.
kolēģi katrs apēda pa vienam kļeckas gabaliņam, ta ij neslēpa savas domas. vispirms, rupekļi tādi, lamājas un manu virtuves izvirtību rezultātu par kaut kādu tur lekeru apsaukāja :o( pēc viena mazgabaliņa nomocīšanas paziņoja, ka ir pieēdušies (ganc sat tas esot,ja) un tad vēl izvirza visādas predjavas :o(
un par visu, ko es atnesu apēšanai ir vienmēr viens jautājums - vai tas ir tupiski letisks... vot, noskaidrošu kadreiz, kas tas tupiski letisks tāds ir un tad viņi to arī dabūs! un to tad viņi arī ēdīs un drīkstēs aplamāt par to viņu lekeru. un es kā tāds Cerbers sēdēšu un uzmanīšu, lai apēd arī, ne tikai nolamā!
vot, tā! esmu runājis. hau! |