|
gadi skrien kā stirnas
un maitas nenāk atpakaļ...
kādreiz (pirms gadiem apm. 10) es tak varēju kādu nedēļu nostrādāt režīmā - stundas trīs miegam. tad 2007. gadā secināju, ka ar pamatīgu dopingu (tabļetkas + tas un vēl + tas un arī šitas) vairs tikai dienas piecas...
tagad jau pēc divām tādām diennaktīm ieslēdzās tas pilnīgi jocīgais stāvoklis, kad es iru absolūtā autopilotā. vobšem šis rīts man ir pārsteigumiem bagāts. nē, nekādas ziepes es neiru savārījis. obligatoriski paveicamo dienas darbu daļu esmu paveicis perfekti (nezinu kā, es to neesmu filmējis), bet...
un vispār vai kāds man var paskaidrot, kāpēc es vakar esmu nopircis citronu? ne to, kas frukts (ko ar to darīt es zinu - ēst māku gatavot), bet gan to, kas koks... labi zinot, ka man mājās ar lakstiem visi logi jau tā aizaudzēti, ka aizkari nav vajadzīgi - saules gaisma vairs neiespīd tam mežam cauri... a ko man ar šo jaunievisto lakstu tādu riebīgu izdarīt, lai šams nenosprāgst? pagaidām ideju nav nemaz. |