|
šonakt kaut kāda kārtējā jokaino sapņu reize.
biju, kopā ar kaut kādiem čelovekiem pie HR&JH uz pasācienu. paredzēts, ka visi tur sapulcējas un pēc tam dodas nelielā izbraukumā. tiek, protams, arī māja izstaigāta kamīni pakurināti un tā. es nezkāpēc laiku pa laikam noģērbju savas kurpes, nedaudz pastaigāju bez tām, pēc tam uzauju atpakaļ. kaut kādā brīdī man tās noautās kurpes pazūd un sākas kurpju meklēšana. vienā brīdī man tas apnīk un es noskaišos, paķeru slotu - jāteniski virsū un lidoju prom, atstājot viņus visus tur ar manām kurpēm un atkārtiem žokļiem. vispirms pārlidoju pāri diezgan skaistai klinšainai upes ielejai, tad aizlidoju līdz kaut kādai apdzīvotai vietai, kur pamanu interesantu augļudārzu. protams, ielidoju tur iekšā un nedaudz panašķējos ap augļiem. man jau vienkārši, nevajag ne trepes ne kāpelēt pa zariem, pielidoju klāt tiem smukākajiem augļiem un ogām. daži no turienes augļiem ir visai interesanti. kaut kas ķiršveidīgs, centimetrus trīs diametrā, bet ļoti īsā kātiņā (praktiski pie zara klāt kā krūmcidoniju āboli), kauliņš ļoti sīks - nu varbūt līdz trīs milimetriem diametrā davilktu - paliek pie zara, kad rauj to ķiršogu nost. garša saldskabena, maiga un oga ir ļoti sulīga. nākamais interesantais koks bija ar lieliem, zaļganiem augļiem, kas pēc formas atgādina baklažānu. jā šo augli paņem un rauj nost, tad virsējais slānis nonāk nost un no tā atbrīvojas vīnogķekars. virsējais slānis ir sulīgs un pēc garšas atgādina to, kura nosaukumu es neatceros (tāds zaļš un, ja sagriež šķēlītēs, iegūst zvaigznītes). iekšā esošās vīnogas garšoja pēc vīnogām. vēl bija koki, kuru augļi izskatījās pēc kazeņogām formas ziņā. tātad kaut kāds kauleņu kopaglis. krāsa zila, miziņā ir ieslēgumi, kas brīžiem (atkarībā no gaismas krišanas leņķa) piešķir ogām zelta nokrāsu un labi atstaro saules starus. garšu noraksturot nemāku, bet dažas gatavākās ogas pievācu, lai tiktu pie sēklām. vēl bija kaut kāds auglis ar plānu baltu, puscaurspīdīgu miziņu, pildīts ar daudzām ļoti plānām un lielām sēklām (gluži kā tādi cieši blakus esoši čipsi). tās sēklas garšoja kaut kādā ziņā starp ciedru riekstiem un ķirbju sēklām. kad es tur tā labi panašķējies no kaut kurienes parādās kaut kādi ķērcoši babuļi, kas ne tikai lamājas bet arī agresīvi sāk mani ar viskait ko apmētāt un nepārtraukti kaut ko ķērc par raganām. bļins, nu nekādas audzināšanas un manieres. pārlaidos pāri mājai un lidoju tālāk pa kādu no tā miesta ielām. kādu brīdi parunājos ar kādu vīriņu. cilvēki te nepievērsa nekādu uzmanību tam, ka es uz slotas lidoju. uzvedās tā it kā būtu te pavisam ikdienišķa parādība. vienā vietā pamanu, ka ir ēka, kurā ir veikals. ielidoju iekša apskatīties. durvis nez kāpēc aizvērās un vairs nebija atveramas. nekādas tirgotuves tur nav. lidoju dziļāk un jau meklēju, kā tikt ārā. dziļāk ir telpa ar galdu un krēslu un tālāk paliels plašums un viss ir veidots no mēbelēm, kas sakrāmētas viena virs otras. nekādu logu vai spraugu nav. tad parādās vispirms viens vīriņš un sāk ar mani runāt, un lēnām parādās arī citi - ķērāji ar tīkliem un kāšiem. man ķipa labprātīgi ir viņiem jāatdodas uz nomušīšanu... es tai telpā strauji laižos uz augšu, sagrābju bufeti aiz stūra un apgāžu, tā krītot parauj vēl mēbeles līdzi un ķērājus aprok. izgāžu vēl kaut ko no mēbelēm un panāku ka visa tā celtne sāk brukt. izlavierējis starp visādiem krītošiem galdiem, skapjiem un krēsliem izlidoju ārā un redzu kā viens pazīstams čeloveks pajāj garām šij pilsētai uz ēzeļa..
tad es pamodos un bija četri ar kapeikām... aizstaigāju uz tualeti, tad uz virtuvi. padzēros un līdu atpakaļ gultā.
un tad sekoja vēl viens sapnis, bet nu to jau vispār pat pierakstīt nedrīkst. pat priekš manis tas tā kā bišku par šerpu. |