|
Nelaid, māte, bērnus mežā,
mežā odzes slīd,
klausi, meitiņ, klausi, dēliņ,
odzēm acis spīd.
Nelaid, māte, bērnus mežā,
mežā odzes šņāc,
meita dzird, un dēls jau ausās:
zigzagainās šņāc.
Aizvilinās prom no mājām
tavus bērnus, māt,
aizvilinās prom tik tālu,
ka var ar' nepārnākt.
Izaugs meitas tā kā odzes -
acīm spīdošām,
tādas acis agrāk bija
laimes raganām.
Izaugs dēli tā kā odzes -
sīksti dvēselē,
māt, vai tavu dēlu liktens
tevi nebiedē?
Bet tas mežš, kas tālē gaida,
māt, tas viņu ir,
bet tas mežš, kas tālē gaida,
māt, tas viņu ir.
(c) VK
http://www.youtube.com/watch?v=xZbA_RxdKX0 |