| 12. Maijs 2011 |
|
tā kā es nevaru apēst to, ko pagatavoju, tad laiku pa laikam es ēdmaņu atnesu un izbaroju saviem kolēģiem. šodien no rīta viņi ēda burbadriļļrausi, pusdienās ēdīs speķraušus. viena darba biedrene jau paziņoja, ka viņai jau ir jāsāk uztraukties par figūru, savukārt priekšniece vēlējās zināt, ko vēl man atnest (nu burbadriļļus viņa man atnesa no sava dārza un nevis dažus, bet gan veselu maisu)...
mani atkal interesē, ko es šovakar gatavošu... |
|
Жить нужно так, чтобы тебя помнили и сволочи...
(c) kaut kur netā |
|
vienreiz tam tiešām vajadzēja notikt. kaut kā šodien galva nestrādāja kā parasti un nenočekoja, cik daudz es sev triecu ribās termojaģernuju kafiju... sirds man tagad strādā neparasti – ar 'pārlēcieniem'. |
|
varbūt, ka ir pat labi, ka es esmu pametis Durlandi. izrādās, ka manā dzimtajā miestā, kurā es vēl ne reizi neesmu piedzimis, ir iespējams ielīst prostatā |
|
mani kolēģi šodien pusdienās ēda speķaraušus un izdarīja pārsteidzošus secinājumus, proti, garšojot baigi labi un speķraušu veidā tie esot ideāli piemēroti līdzi ņemšanai pedīcijā vai piknikam. viņi man pastāstīja, ka šeit arī gatavojot speķaraušus. tikai viņu speķarauši ir kā plātsmaizes un rezultātā gluži rokassomiņā līdziņemšanai uz mežu neiemetīsi, bet letiņu variants tieši šai ziņā esot baisi kruts un ķēķī ieviešams :D ja es te vēl ilgi dzīvošu – iemācīšu cilvēkiem ēst :D |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |