|
Vakar noskatījos 12 krēslus. gan 1971. gada versiju (kuru nebiju redzējis), gan 1977. gada versiju (kuru biju redzējis). secinājums - abās ir kaut kas, kas mani uzrunā pietiekami, lai es nevarētu pateikt, ka viena man patīk labāk par otru. abas es atzīstu par labu esam.
un vēl es noskatījos filmu (nebiju redzējis iepriekš) par savu dzimto pilsētu, kurā tā arī vēl ne reizi neesmu piedzimis. un ēēē... izrādās, ka Pāvuls un Dumpis kādreiz arī ir bijuši jauni... kas to būtu domājis :D ;o) un vēl izrādās, ka atpazīt vietas ir iespējams pat tad, ja kadrā ir tikai nedaudz no apkārtnes (nu ir tuvplāni un visu bildi aizņem viens liels aktiera ģīmis un gar maliņām spīd kaut kas no apkārtnes arī); smadzenes visu laiku "izmet" info: tas ir tur un tur, bet tas ir tur... šausmīgi interesanti. pati filma gan nekas īpašs - padomju klasika par kara tēmu. |
|
Man ir viena shausmihga un aktuahla problehma - ko taisiht ehst... Vobshem es kahrtehjo reizi atrodos virtuve... |
|
Tikko atcerehjos... Es aizmirsu shodien izdariht pashnahvihbu... Nu vairs neko. Neieshu atpakal uz darbu. Mushihshos nost riht. puskj nejaushihba shodien tarzhestvujet. |