|
raugs, kuru es vakar izmēģināju bija perfekts. ja tas otrs lētākais, būs sūdīgāks, tad pirkšuu to dārgāko un vairs nejutīšos pie kases tā it kā sev dvēseli plēstu ārā maksājot. maizi es pēdējo reizi cepu Purčikā. un tas bija sen; ļoti sen. toreiz es cepu linsēklu kliju maizi, bet nu cepeškrāsns man tur bija tāda, kas pilnīgi visu izkaltē un, lai netiktu pie grauzdiņiem, jācīnās, visādus ūdeņķobšus iekšā sabāžot, jau cepšanas laikā. šite pečka strādā labāk un nekaltē. tikai jau jaucot mīklu man bija kaut kā čujs, ka kaut kas nav riktīgi. nu v kance koncov sapratu, kas tad neriktīgs tur bija... pārāk smalki tie milti. rupjmaize tur nesanāca. man sanāca kaut kāda buločka. kaut kas, kas paredzēts kungu vēderam, nevis parastai latviešcilvēka māgai... nē, nu tas veidoklis jau ir garšīgs, bet tas nav tas, ko es gribēju... vobšem jāmeklē normāla maluma milti. |