|
te pirms pāris dienām biju iegājis "1900". nu ir tāda vieta, kur var arī paēst. tad nu tur iekš meņjū pamanīju, ka ir tāda lieta kā cepts kamambērs mandeļu skaidiņās ar konjaka-persiku mērci. izklausās tieši tā, lai ņemtu un nogaršotu. kamambērs tak ir tik garšīgs, ka to jau nu nav iespējams samaitāt. nu atnes man šķīvi, uz kura atrodas salātiņi dekorēti ar kreses ziedu, kas apkaisīts ar pūdercukuru, ceptais siera ritulītis, kuram pārliets pāri kaut kas, kas izskatās pēc zaptes un putukrējuma pika.
nu sāku garšot to visu un vispirms ēdu to, kas izskatās vismazāk aizdomīgs, proti, kreses ziedu. nu kreses ziedi ir ar visai specifisku paasu garšu. var jau būt, ka ne visiem tie garšo, bet nu krese ar pūdercukuru - tas toļko dļa ļubiķeļa. salāti Lactuca sativa sabojāti un dīvaini saldi. putukrējums izpūsts no tā aeresola un blakus karstam sieram īsā brīdī pārvēršas par kaut ko neaprakstāmu. siera un mandeļu garša vispār nav jūtama, jo tā konjaka-persiku mērce ir tik salda, ka "pat kazai mute līp ciet"... konjaka klātbūtni nepamanīju...
tātad arī prosta ceptu kamambēru te prot samaitāt.
/
p.s. par šodienu nevaru izdomāt, ko gatavot. no vienas puses es gribu žuljēnu. šausmīgi sen neiru ēdis. laikam kādi gadi divi nu jau būs apkārt. no otras puses - man šodien nopirkās garšvielas ar nosaukumu "tomāts". izskatās pēc kaltētām tomāta miziņām. gribas paeksperimentēt, kas no tamajām man sanāktu. tagad nevaru izdomāt eksperimentēt šodien vai šodien vēl īsti neeksperimentēt... |
|
Pehc pahris minuhtehm buhs gatavs zhuljehns. Bet tah kah esmu shodien sev atklajis iesnas, tad ehdiena pamatsastahvdalja ir kjiploki. Un man nav ne mazahkahs nojehgas kas un vai ehdams maz buhs sanahcis... |