|
nē nu sieviešgurni mani nemaz neliek mierā... |
|
ak, šis vēsais un lietainais rudens... jau sen. šķiet, ka tāda pelēcīga nolemtība šeit ir pastāvējusi vienmēr un turpināsies mūžgi. atmiņā brīžiem uzplaiksnī arī doma par kaut kur reiz manītu sauli, bet tās jau ir tik bālas un neizteiksmīgas, ka visticamāk ir tikai bērnībā lasītu pasaku iespaidā tapušas. pārāk jau nu neticamas. |
|
kas ir tas, ko es daru nepareizi, ja neizdodas nopirkt rayenaira biļeti...
bļins. sāku kļūt nīgrs. |