|
eksperiments ar cepeškrāsni noveda pie daudziem atklājumiem. izrādās, ka man mājās daudz kā nav: nav folojas, nav cepampapīra, nav diega, nav pannas, nav garšvielu un kā tik vēl nav...
nu vispār eksperiments sākās ar to, ka iepazīšanās nolūkos ar cepeškrāsni nolēmu cept pīli. līķis uz virtuves galda atlaidies un gaida, kad es to apmīļošu un izmasēšu. tā kā cepešpanna, kas ir tikusi komplektā ar krāsni man īsti nepatīk, tad gribēju uz tās paklāt paladziņu virs kura noguldīt vardarbīgā nāvē mirušā lopiņa miesas. neatradu. bet man iekšējais čujs teic, ka mājās noteikti ir jābūt... nekā... nu labi. neko darīt būs miesām jāatdusas uz tādas pašas plikas pannas. iebāžu degunu šuplādē ar garšvielām. it kā no pirmā skata daudz, bet, kad sāk skatīties, nekā tāda, ko es gribētu veltīt pīles mirstīgajām atliekām. nē, nu beigās jau es kaut ko sagrabināju, bet nu šitāda garšvielu nabadzība ir vienkārši neciešama. tad, kad nu pīles līķītis bija kārtīgi izmīlēts apstrādāts, tas tika guldīts pannā. jāpiebilst, ka kamēr veicu visas šīs aktivitātes, cepeškrāsns darbājās. nu un šādā brīdī es atklāju, ka man nav diega! labi, samierinos ar to. atveru cepeškrāsni, paņemu pannu un izvēlos, kurās gropītēs slidināt to iekšā. panna iesļūc un ij pāris sekundes tur neatrodas, šļurļurļur un pļekš pēc saliekšanās no pīles svara nobrūt uz cepeškrāsns grīdas, kas nu nemaz nav tā vieta, kur es gribu redzēt nelaiķes pārtapšanas procesu... rauju ārā, sameklēju metāla štruntu, ko iekombinēt cepeškrāsnī, lai mirstīgās atliekas atrastos tuvāk tam augstumam, kurā es šamās gribu redzēt. taisu ciet un ar šausmām gaidu to brīdi, kad varēs uzzināt, kas pēc visa šitā tur sanāks. ne uz ko labu cerēt nav pamata. bet nu tā kā ir interesanti, tad ik pa brīdim es tai cepeškrāsns lodziņā ieskatos, ko dara nelaiķe. un te nu diega trūkums liek sevi manīt. cepināšanās laikā pīles miesas ieņem visnepiedienīgākās pozas kādas vien iespējams, kaut kā zūd vēlēšanās ko tik maucīgu ēst... bet nu līdz tam laikam, kamēr jāvelk ārā viņa bija ieņēmusi puslīdz piedienīga paskata pozu.
i tago v rezu'taķe - apakša izcepusies par daudz, bet augša par maz (kas arī bija sagaidāms); bet nu ēdama bija. garša bija labāka nekā es gaidīju, bet nu bez normālas pannas man no cepeškrāsns nav nekāda labuma. uz šitās pannas var tikai kaut kādas bulačkas vai cepumiņus cept, bet nu ko tādu es maz un reti ēdu. |