|
tātad bija pie manis atbraukusi rodņa. par visu es nerakstīšu. esmu pārguris,- šamie tikai šodien aizbrauca prom...
bet nu situācija tāda, ka piektdienas vakarā man tiek paziņots, ka sestdien tauta grib redzēt Drēzdeni un tātad no paša rīta jau uz turieni ir jābrauc. nu labi, ka tā tad tā... savā prātā jau atsaucu visu ko vien spēju atcerēties par turienes vēsturi, ko tur viņiem varētu rādīt un stāstīt. nu ar vienvārdsakot pakustināju to vienu vēl nenodzerto smadzeņšunu, kas atlikusi. nu aizbraukt aizbraucām. Pirmais apskates objekts, kurš tika izstaigāts un izpētīts bija Dresden Elbe-Park (viena milzbode), kam tika veltītas vairākas stundas. pēc tam vairākas stundas tika veltītas tam, lai iepazītos ar Wahrhaus Karstadt (arī lielbode) un tad tika aiziets uz vēl vienu tur pat blakus esošu lielbodi. vienīgais, kur man bija iespēja kaut ko pastāstīt par pilsētas vēsturi bija Frauenkirche, jo automašīnu māsasdēlam izdevās noparkot netālu no tās un tā atradās tieši pa ceļam uz lielbodēm...
Vakar viņi gribēja redzēt Zgorželecu. divas lielbodes...
pēc visa šī man sāp mugura no jostas līdz pat krustiem, esmu pārguris, nīgrs un galīgi neapmierināts ar visa pastāvošā veltīgumu... nu kad beidzot pienāks diena, kad man vairs nebūs pazīstamu radinieku?!...
un fāterlandieši nespēj saprast, kāpēc es kategoriski atteicos ņemt visu savu atvaļinājumu braukšanai uz LV pie rodņas, bet gribu to izņemt pa daļām, lai nav ilgi jābūt LV... |