|
cilvēks – deģeneratīvs evolūcijas atzars. |
|
lūk! šitas būs mans mājdzīvnieks:
 |
|
cirslītis gatavo sev pusdienas. sagriež sīpolu, pārkaisa to ar sāli, vāra katliņā zupu. viss darba process norisinās. beidzis cept gaļu cirslītis to iemet katliņā un uzber uz pannas sīpolus. aiziet noskalot rokas. atgriežas pie pannas un pārsteigts konstatē, ka visi sīpoli ir kļuvušu brūni. nolemj, ka tas ir tādēļ, ka gaļa nedaudz piedega. beidzis cept sīpolus iegāž tos katliņā. tad pieber sāli, kas stāv blakus plītij, un visu kārtīgi samaisa. paņem karoti un nogaršo virumu, lai zinātu vai ir piebērts pietiekami daudz sāls. sāls ir par maz, bet zupa garšo pavisam nepareizi. cirslītis pieber vēl sāli un pagaršo. ar to tā kā viss būtu kārtībā, bet zupa vienalga garšo nepareizi. un cirslītim sāk rasties aizdomas. viņš paņem sāls trauciņu no galda un to pagaršo. un tur ir tīrs cukurs... |
|
atliek tikai izmazgāt izlietni un uzreiz maitu lijas sāk masveidā slīcināties manā vīna glāzē... jau veselas 12 maitas... |