|
daļa šis nakts sapņa norisinājās Mistiskajā Vecrīgā. sapņos es tur esmu bijis vairākas reizes. jau esmu iepacinis, katru pavārti un tuneli (ielu tur nav; tikai nebeidzamu pavāršu un tuneļu labirinti ar daudziem veikaliņiem, kafeinīcām restorāniem un dīvainiem cilvēkiem).
sapnis gan sākās ar ciemošanos pie SM PNB, kuram māja atrādās pie paliela sekla ezera, kura krasti bija daļēji niedrēm aizauguši. uz Rīgu mūs atveda pašizgāzēja kravas kastē.
tik īpatnējs un dzīvs sapnis man sen nav bijis. un tā Mistiskā Vecrīga sāk mani interesēt. pārāk pazīstama, lai būtu tikai nosapņota... |
|
Лозунг у них был такой: "Познание бесконечности требует бесконечного времени". С этим я не спорил, но они делали из этого неожиданный вывод: "А потому работай не работай -- все едино". И в интересах неувеличения энтропии Вселенной они не работали.
(c)A. un B.S. |
|
vai kas par burvīgu lietu! es eju liedēties uz balkona ;o) |