|
tātad nu jau sākusies cepšanās par eglītēm, Z-svētkiem un savstarpējo apdāvināšanos. un tā pat kā gadiem, man ir par to visu savs viedoklis, kurš nav mainījies nu jau 3,14viņzincikturtosgadus.
man nepatīk, ja egļu skujas vēl pusgadu pēc jaunā gada sagaidīšanas uzrodas no visādām mistiskām šķirbām. tā teikt, kopš pusaudža gadiem tas besī ārā. toreiz es pasāku pa mājām staigāt bez čībām. un laiku pa laikam tās nolādētās skujas iedūrās ķepās. tagad esmu atrisinājis problēmu ar eglīti. man mājās ir nokaltušas alvejas stumbrs, kuru es katru gadu esmu izdekorējis un novietojis redzamā vietā. skaisti, askētiski, netiek nocirsts neviens koks un pats galvenais – nekādas nobirušas skujas.
Z-svētki, kopš to komercializēšanas mani kaitina. ja jau kaut kādas Z-svētku atlaides sāk solīt septembrī, ka tik tu savu naudiņu patērētu, tad ejiet visi ieskrieties ar Z-svētkiem, bet es tajā visā negribu iesaistīties. tad jau labāk es atzīmēju katra pilnmēness iestāšanos izpīpējot tieši pusnaktī vienu pīpi kapos.
un par savstarpējo apdāvināšanos runājot, kāda pī pēc tā ir pārvērsta par pienākumu. kāpēc šie ir svētki, kad par nepiedienīgu tiek uzskatīta buča uz vaiga un apskāviens, bet par piedienīgu ārā izmetams štrunts no lielveikala?... es taču nebūšu vienīgā vecā nīgrā piepe, kas vienkāršu apskāvienu kā Z-svētku dāvanu uzskatītu par vērtīgāku, nekā sarkanu rūķmici, kas džinglbelzojas un švitina pušķi?...
jā, protams, jo tuvāk nāk Z-svētki un jo vairāk visādas Z-svētku bezgaumības tiek mestas pakaļ, jo nīgrāks es palieku. |