|
noskatījos The Cook The Thief His Wife And Her Lover. pirmo reizi noskatījos pirms daudziem gadiem. šo to biju piemirsis. bet skatoties kusu tā pat kā toreiz... un tā aina, kur Maikls tiek pasniegts... mhm... mhm...
un kāpēc Alberts to locekli nepaņēma mutē?... |
|
man atkal jādodas uz kāzām. 3. augustā. svarīgs datums, pasākums, cilvēki u.t.t., bet es?...
veinmēr, kad kartējo reizi kādu...
nākas saprast, ka kaut kur dziļi, dziļi ir norakts arī tas, ka es gribu ar kādu samesties kopā tā skaisti, tā, lai visi to zin, un tā, lai tas it kā uz mūžu...
bet nav jau ar ko.
no visiem man pazīstamiem vīriešiem ir tikai trīs, ar kuriem būtu vērts mēģināt.
viens, ar kuru 100 punktu es būtu nelaimīgs līdz mūža galam;
otrs, kurš nebūtu laimīgs ar mani;
trešais, kurš ir vienkārši perversi heteroseksuāls... tik heteroseksuāls, ka tas vairs nav normāli (ā, un viņš nav homofobs; mēs tiešām lieliski koķetējam un pasākumos arī dejojam kopistiski)...
bet tam, ka šai pasaulē varētu pastāvēt neheteroseksuāls vītiet's, kas varētu būt laimīgs ar mani un ar kuru arī es varētu būt laimīgs, esmu zaudējis ticību.
un ko man agad darīt?... izlikties, ka es vēl uz kaut ko ceru?...
es vairs nemāku izlikties. |
|
vēl es atcerējos tādu spēli kā kis-kis-mjau... |
|
draugos tās līķbildes ar svecēm mani traumē... un vāciskajā versijā nav nekādu skaidrojumu par to, kāpēc daļa manu draugu par līķiem ir pārtaisījušies. man ko?! tagad latviskajā versijā jāielogojas?... |