|
tāks... šodien no fff noskatījos "Murgu detektīvu" un "Viņus"... "detektīva" labums bija tas, ka briesmonis pārsvarā netiek rādīts, bet, kad tiek rādīts, tad uz tik īsu brīdi, ka nevar saprast, kas tiek rādīts. viena no retajām šausmenēm, kurā arī man brīžiem bija bail. "Viņi"... nogarlaikojos... turklāt mani visas filmas garumā neatstāja sajūta, ka esmu šo filmu redzējis, bet nekādi nevaru atcerēties kad un kādā sakarā. bet nu tik dumji veidot šausmeni... ieviest visneloģiskākās darbības tikai tāpēc, lai būtu iespējams pavirzīt sižetu vai, pareizāk sakot, pavilkt sižetu garumā... nu tik pretīgi samākslots un garlaicīks, ka ja es nebūtu vīrietis, - man būtu bijis no garlaicības jānosrāgst šīs filmas laikā... pēc seansa satiku vienu korišu (jams ienāca kaut kad, kad filma bija sākusies, līdz ar to nepamanīju viņu; tikai pēc filmas...). šams esot visu filmu baidījies... jams gribēja zināt vai visas fff filmas esot bijušas tik baismīgas... un tā cilvēks izteicās par vienu no garlaicīgākajām filmām. dīvains radījums.
un vēl es jau kā parasti ierodos uz seansiem agrāk nekā vajadzētu... tad nu sēžot un garlaikojoeties klausījos biļešu kontrolieres un austiņu izdalītājas sarunu. izrādās, ka austiņu izdalītāja par labāko festivāla filmu uzskata "Sala aizkostos". nu vai ziniet! tā filma tak ir pārāk klišejiska, lai nebūtu sūdīga un par maz klišejiska, lai jau būtu laba. perfekti ietrāpa tajā robā, lai būtu nebaudāma. un tādu filmu uzskatīt par labāko no visa festivāla... nu vai ziniet... |
|
nevaru izdomāt, ko sastrādāt. pareizāk sakot, nevaru saņemties.
vajag nedaudz migu pievākt, vajag kādu no tām lasīšanai noliktajām grāmatām palasīt, vajadzētu pašam parakstīt, vajadzētu ievāktos datus ievadīt datorā, vajag ar tām bildēm tikt galā, izrevidēt to sasperto mūziku, ķerties klāt skapja restaurācijai (abu skapju), sasistematizēt tos rakstus (pārāk daudz man ievākti un baigais haos, un, kad kādu no tiem rakstiem vajag, nevaru atrast...) un vēl ir jāizdomā, ko darīt ar svētdienu...
un it kā tikai sīkumi vien, bet nekādi nevaru saņemties.
ā... Peļēvinam gan man izdevās saņemties, bet tas šoreiz neskaitās. nebija paredzēts. tā nejauši sanāca... lai nebūtu jādara tas, kas jādara... |
|
es tā padomāju par to, ko man patiktu saņemt kā dāvanu sakarā ar notikumu tālajā 1978 gada 6. maijā plkst. 1:37...
kopīga aizstaigāšana uz teātri ar patīkamu cilvēku;
kāda vīna glāze jaukā kompānijā;
(pakasīšāna aiz auss jau pieminēta?);
jau kādus trīs gadus neesmu spēlējis cūkas uz izģērbšanos (strihnuķ bi starinoij...);
tad vēl man no orhidejām ir tikai Phalenopsis, Paphiopedilum un Zygopetalum;
sudraba tēja ir beigusies;
vīrietis ļoti noderētu;
ceļojums patīkamā kompānijā uz Extrema Dura reģionu ar sagādātu baudu;
protams, ka es priecātos arī par tādām lietām kā:
ļaptops;
auto ar šoferi komplektā;
statīvu;
makroobjektīvu;
(vai pakasīšanu aiz auss es jau pieminēju?);
flash ar ietilpību vismaz 1 GB;
vispār VJ būtu jau nu ūberelīti kruts variants (pastojanno, ja mazāk,- lai nav vispār);
vēl jau starā es būtu par darba vietu savā specialitātē ar neierobežotām slaistīšanās iespējām;
spāņu valodas kurss tādām blondīnēm kā man;
(grāmatas un sauso sarkanvīnu es nepieminu, jo par šīm lietām es kūstu defoltā un vienmēr; jebkuros apstākļos /ja vien runa nav par Stīlas romāniem un vīnu ar skrūvējamu korķi; ko tādu es par apvainojumu uztvertu/);
es jau saprotu, ka personīgā māja manā galā būtu baigi kruta, bet pie krasta līnijas noskalošanās ātruma 200 metri gadā (pagaidām pārspīlēts), labāk mani vienkārši sabučojiet ;o)
vēl gribētos dzīvajā redzēt IŠ, lai pārliecinātos vai viņš IRL ir tik pat ņemams kā bildēs;
spalvu man ir daudz, bet man nav tintnīcas;
stikla stobriņus;
želatīna kapsulas;
un citi pričendāļi, kas svarīgi manā specialitātē;
datortumbiņas man jau kadu laiciņu ir sākušas gļukot;
neatteiktos no VSp, apsietu ar zilu lentīti:
bet vispār man pat varētu pietikt ar to, ka piepildās tieši tas, ko man bail pat izteikt vārdos... |
|
|