| 5. Novembris 2006 |
|
piededzināt
pasaulei rētas
iegriezt un
sāli brūcē
aizmirstībai
bērt |
|
visai muļķīgi.
esmu sasniedzis jau tādu vecumu, ka esmu spiests lietot sejas un arī roku krēmu. es ceru, ka tas patiešām nozīmē to, ka mans organisms sāk novecot. to es jau sen gaidu. novecošanu. var būt, ka kādam tas šķitīs dīvaini, bet es tiešām vēlos novecot. tā lēni, mierīgi un pakāpeniski.
un vispār! es apskaužu tos cilvēkus, kam jau pāri par piecdesmit.
un vēl, ja sanāks, tad vakarā būs niekošanās ar C2H5OH Mūksalas ielā. |
|
vispār varētuuzrakstīt par pirmo seksuāla rakstura kontaktu, kas man bija. bet tā kā man tas nebija sekss un to, kas tas bija sapratu tikai tad, kad process beidzās, un tā kā tas vispār bija pirmspubertātes periodā, tad laikam jau nav vērts. te nevienu tādas lietas kā bērnības atmiņas jau neinteresē. |
|
viss. ceļos uneju fotografēt sienas un stabus.
stabi ir tik fascinējoši. turklāt katram stabam ta piemīt individualitāte. katrs stabs taču ir personība. neatvairāma, fascinējoša... tik pievilcīga.
stabus ir jāciena. |
|
atpakaļ mājās... patīkami un silti...
pārsalu, pa centru vazājoties. tagad cenšos atgūties, malkojot viskiju. tad būs jāapskatās, kas no bildēm sanācis.
vēl es nopirku vienu bilžu grāmatiņu. par kokiem... vecīt, atceries turpmāk, ka grāmatnīcās nedrīkst iet sildīties!
un ko tas Arčijs tur runāja. ka nauda esot jāsagrabina, ko man atdot... laikam kaut kādas plānprātības lēkmes laikā es viņam esmu aizdevis... bet kad un cik?...
un kāpēc es JS pateicu, ka man ir vienalga, kad viņš tos 50 Ls atdos. bankrots man ta jau tagad ir iestājies. nepraktisks tu esi, vecīt, nepraktisks...
/tā arī aizmirsu aiziet uz veikalu nopirkt ko ēdamu... laikam būs jāgatavo garneles. vismāz tās man saldētavā vēl ir... un ar' jau iet uz beigām. ek, pat ietaupījumi nebaltām dienām nav mūžīgi... |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |