ā un vēl man ienāc prātā, ka jāsāk pierakstīt apmeklētos kapus un to, ko es par tiem domāju. citādi būšu savu dzīvi nodzīvojis, bet kapus, kuros savu gaļu norakt, tā ir nebūšu atradis. lai mana rodņa pēc tam mani noraktu kaut kādā pretīgi izlaizītā kapsētā, kur tikai plikas smiltiņas... nu, nē! laikus par kapiņiem padomā vecīt. laikus.