|
cītī gatavojos. gan sestdienu, gan svētdienu veltīju lielajai pavasara tīrīšanai. manā dzīvē tuvojas ļoti atbildīgs mirklis. vai nu rīt vai parīt manā dzīvē tas ienāks. es patiešām esmu satraukts. jau vairāk kā divus gadus tam gatavojos un nu tas mirklis ir tik tuvu... man būs galds. es esmu satraucies. un pat nezinu kā pats reaģēšu un kā uzvedīšos un vispār vai es zināšu kā jārūpējas par galdu. vai es zināšu, ko darīt, lai viņam būtu labi, vai es zināšu ko ar viņu darīt, kā ar viņu apieties, vai mani mājinieki nebūs uz viņu greizsirdīgi un vai vieņi spēs sadzīvot saticīgi?
tik daudz dažādu jautājumu. vēl nekad savā dzīvē neesmu bijis tik satraukts. tik liela atbildība uz maniem pleciem tagas gulsies. vai es ar to spēšu tikt galā...
varbūt bija labāk tomēr neriskēt un neieviest galdu? bet tagad jau ir par vēlu ko mainīt. rīt vai parīt jau būs viņš manā dzīvē...
Ak, dievs! un es taču pat par viņa vārdu neesmu padomājis. esmu tik bezatbildīgs! tādam taču galds nemaz nedrīkst būt... |
|
klepoju kā diloņslimnieks pirms peku atmešanas. jo majo un tas viss notiek aprīlī. |