un kāpēc man jau sen ir radusies sajūta, ka domāt ir kaitīgi. redzu savā priekšā cilvēkus, kas nedomā. tie ieskrien ar pieri sienā un turpina skriet, un nav pat pamanījuši, ka kaut kā ne tā, ka kaut kā muļķīgi sanāca... un jūtas labi... es redzu, ka viņiem ir labi...
es arī gribu. gribu, lai ir labi.
kā var? kā var nedomāt? kā to tagad varētu panākt? nu to nedomāšanu?