|
dzīve mēdz pārsteigt. naktī...
pa dienu jau nedzīvojam. darbs traucē.
cepti puķkāposti un pēc tam miers. ar viņu ir tik patīkami paklusēt. tik piesātināts klusums, ka liekas -- visas pasales būtība ir šai klusumā...
un kā viņam izdodas runāt bez vārdiem, pat nepieskaroties, neskatoties un tomēr tik daudz pateikt it kā domās, tikai tās domas jau ir kaut kur ārpusē, gaisā, telpā tās to visu piepilda... un ir visur... |