|
šodien sāpīgas tikšanās ar stabiem. neredzu. ēšana bija ķēpīgs process. ilgi domāju vai esmu šķīvi iztukšojis. pat radās doma paaicināt oficianti un pajautāt vai man tur vēl kas ēdams palicis. ar dakšu uz tausti baigi grūti ko noskaidrot...
nu labi vismaz, ka pēc minūtēm desmit tikšu pie savām brillēm. būs salabotas. šoreiz.
zinu jau zinu vajag rezerves brilles, bet šis aksesuārs, kas dažiem ir izdzīvošanas nepieciešamība ir tik sasodīti dārgs prieks... |