pamosties sešos un ielīst dušā. tad nokrāsost bārdu un noskūties...
pagaidām esmu apmierināts ar dzīvi. it īpaši, ja uz to skatās caur vīna glāzi. esmu atkarīgs no tās sārtās pasaules, kas ir redzama tikai otrā pusē glāzei. vīnu jau var arī nedzert, bet tikai skatīties un ieelpot. ieelpot tās pasaules smaržu un saplūst ar to. no tā es esmu atkarīgs. un malkojot vīnu es parasti skumstu, jo es izmalokoju to pasauli, kas ir redzama caur vīnu. un kad ir izdzerts pēdējais malks, es to pasauli esmu iesūcis sevī un tās vairs nav. un vajag jaunu vīna glāzi un jaunu pasauli, kas atkal tiek izmalkota un mans kuņģis lēnām pārtop par izmalkotu pasauļu kapu... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
