Zelta zutis - Komentāri

es te pirms kāda laiciņu biju ciemā pie viena koriša (kas tā starp citu ir arī mans bijušais vēstures skolotājs un arī klases audzinātājs). vīnu iemalkojām, pasēdējām, runājām. vakara gaitā viņa sieva pieminēja, ka kaut kad pasen bija no gaģušņika dabūjusi nedaudz circeņu, ko izlaist mājās. šamie esot kādus dažus mēnešus čirkstinājušies apkārt un tad izbeigušies. es no savas puses pastāstīju, kas būs bijis par iemeslu, ka lopi neiedzīvojās, kā arī pastāstījuu, ka man arī bijuši circeņi. arī izbeidzās. tikai man viņi pēc dažām paaudzēm izbeidzās. tagad paiet pusotra nedēļa pēc šīs sarunas un es nakts vidū pamostos no kaut kādām jokainām skaņām, kas vijas cauri kaut kādam gaģušņiksapnim. kaut kāds brītiņš paiet, kamēr es tā pieslēdzos pasaulei un atfiltrēju, kas realitāte, kas sapnis un salieku visu pa plauktiņiem. vobšem es pamodos no tā, ka circenis čirkstinās uz mana balkona. un tieši circenis! un es zinu, ko runāju. es circeņa čirkstus no siseņa vai sienāža čirkstiem atšķiru. tā nu vairākas naktis klausījos viņa čirkstināšanā. savukārt, vakar lopu ieraudzīju. jams droši vien nesabļaustījis nevienu sievišķi izdomājis pavazāties apkārt pa pasauli. ielīdis pie manis istabā un vazājas pa plāna vidu - tā teikt: te es esmu - pervij pareņ v seļe! lai ta nu visi meitieši ņem un priecājas, ij izplākšņojas jamā priekšā.

lai jau lops dzīvo ilgi un laimīgi. man nav nekādu iebildumu pret šitādu bļaustīgu vīrišķi pagultē vai kur nu viņš man tur iečirkstināsies uz ilgčīgāšanu.