4.39 sms: "ravejsledzejs, gribu pie Siljas Igaunijā!"
bļeķ, es guļu!
/nu labi; parasti es guļot vispār nedzirdu, ka telefonā pienāk sms vai tiek zvanīts, bet šoreiz kaut kā sanāca pamosties.../
nu brauc tak un nenīdi! vai ta es tevi turu. vai ko man tagad darīt; ko sagribēji no manis? lai es tagad nopērku biļeti, aizeju pie tevis un sakrāmēju koferi, paņemu aiz rociņas un aizvedu uz autobusu, un iesēdinu iekšā? vēl varbūt arī sazinos ar to Silju un sarunāju, ka viņa tevi aiz rociņas no autobusa savāks. varbūt vēl man vajadzēs uzdabūt augšā tavu metamo un iebāzt to TUR?!
/jau nedēļu ik pa brīdim šams man par Igauniju un Silju ir pietrallinājis visas ausis. visas cik nu man ir. vēl ir... bļeķ, aizvakar tev ienācās nauda ij noļurināji visu vienā dienā (ok, labi, stāstīja man kam ko iztērēja un cik kas maksāja, bet, viena alga, es tā arī nesapratu kā vienas dienas laikā visu papisa). tas, ka es kafeinīcā samaksāju par tavu kafiju, kūciņu un vēl tur, ko nu tur paņēmi, nenozīmē, ka es arī maksāšu par tavām igaunijām, siljām, mitekļiem un citiem rēķiniem!
zēns jau ir sanīdies ar visiem saviem radiem, draugiem, kaimiņiem, mīļākajiem un citādi domājošiem un izskatās, ka arī ar mani tūlīt vairs nekāda runāšana vairs nebūs. un tas pie tā, cik mierīgs, nosvērts un pacietīgs esmu.
p.s. paburkšķēju te. tad jau laikam šodienas satikšanu, pirms Dobeles, es izturēšu. |