Zelta zutis - Komentāri

pliks un nabadzīgs, pliks un nabadzīgs
krogū sēdēj' biolops.

dzīves reālijas. nav nekā jauna zem šīs saules... atkal jāsāk ēst no vienas bļodas ar mājzvēriem, bet, ja sākšu likt savu pusdienu bildes ar garneļu astītēm, pasaule padomās, ka es šiki dzīvoju. esmu ieviesis nepareizus mājlopus, laikam. būtu ieviesis suņagabalu un tagad liktu netā viņa čipsu bildes izdekorētas ar vērmeļu lapiņām kā savas pIsdienbildes, mani kāds uzaicinātu pie sevis pIsdienās... bet tagad... es taču uzdzīvoju - pIsdienās garnelītes, krevetītes un vispār delikatesītes... bagaķeņkij buraķino...

no citas puses skatoties - sam vinovat. bet nu es tak nevarēju nepaņemt tās garšvielas, kuras te - Durlandē - nevar nopirkt (specializētā garšvielbodē pārdevējs, izdzirdējis nosaukumus, jautā: "kas tas tāds ir?". SPECIALIZĒTĀ BODĒ!). tur pussotaks palika... bet nu vismaz gadam man šitās garšvielas pietiksies. varēju jau, protams, arī suvenīrus nepirkt. bet rodņa nesaprastu - kā tā, es izbraucu ārā no Durlandes un nevienu sūdu viņiem neatvedu... un ar to pārmetumu man tad būtu jādzīvo līdz nākamai izbraukšanai no Durlandes un kaut kādu štruntu atvešanai. emocionali veselīgākai videi vienkāršāk ir tos štruntus nopirkt un atvest, jo mūžīgais klusējošais pārmetums par nekoneatvestu ir besīgs (un, jā, mana rodņa nav es, kam var atvest no ceļmalas grāvja izķeksētu gliemeža čaulu; viņi gaida tūristštruntbodēs nopirktu sūdu). un, jā, arī bērniem atvedu štruntiņus, bet nu smadzeņattīstošus štruntiņus. nevaru nopirkt bērnam štruntiņu štruntiņa pēc, to tikai rodņai. skumji skatīties, kā viņi tos mazos ķēmus pārvērš par sev līdzīgiem... un no kurienes es tik neiederīgs famīlijā esmu uzradies?... it kā tak viņi mani audzināja, lai es būtu pēc viņu ģīmja un līdzības. a ja vipendrivajus...