Briesmīga dilemma, gribas daudz naudas, bet negribas strādāt. Esam ķērušies pie guļamistabas remonta, un visi mani iekrājumi, ko krāju savas privātprakses telpām, aizies par gultām, skapjiem, griestiem un tamlīdzīgām nenoliedzami svarīgām lietām. Augustā alga būs smieklīga, ne no skolas, ne bērnudārza, ne izdevniecības arī nekā nebūs, turklāt Artūrs būs ņēmis atvaļinājumu, lai taisītu remontu. Tā viņš ir, tiklīdz esi atspēries ar naudām, pārgājis vasaras režīmā, kur ceļas astoņos, nevis sešos, atļaujies tādas izvirtības kā redzēt sapņus (un dažreiz pat pierakstīt!), brīvdienās sēdēt ārā un jebkurās dienās kačāt vīriņu (sieviņu) Oblivionā, tā še tev, sāc visu no sākuma (bet vismaz ar normālu guļamistabu). Un tad vēl paliks priekšnams un vannas istaba, kam vajadzēs kapitālo remontu, un jau šobrīd mierīgi varētu sākt kosmētisko remontu abu bērnu istabās, kurās kapitālais remonts bija pirms diviem gadiem. Un tad vēl man ir plāni par žogu, bruģi un dārzu, kur ziedēs man rozes un nesāpēs sirds un kam visam vajag tūkstošu tūkstošus. Domu par Barselonu oktobra brīvlaikā jau atmetu.
: