Ja es piepeši, kā ar āmuru pa pieri, iesitu savā ritmā robu
un nemaz nemēģinu to aizlāpīt ar dīkdieņa vieglprātību,
vai es nokļūšu uz zemes un visi mani sapratīs, kā jau tam būtu jānotiek?
Vai arī es varētu turpināt lāpīt robu ar dīkdieņa vieglprātību un nesatraukties
par saviem iestādītajiem normatīviem. Rīt noteikti es būšu labāks
Un mani rādītāji celsies par vienu atzīmi tavās acīs.
Lai notiek, pamēģini tikai atrast īsto MANU rītdienu!

Visādi, citādi jocīga diena. Nespēju laikam vienlaicīgi visu sagremot, apstājos pie daļējas neizpratnes par lietām, kurām skaidrojums nemaz nav nepieciešams. Atdūros pret mūžibu grauztu granītu rūdītu no iekšienes. Laikam vairāk arī vairs nevajag!
Jauks vakars palikšanai ar sevi vienatnē