raivis_purins

Ja es piepeši, kā ar āmuru pa pieri, iesitu savā ritmā robu
un nemaz nemēģinu to aizlāpīt ar dīkdieņa vieglprātību,
vai es nokļūšu uz zemes un visi mani sapratīs, kā jau tam būtu jānotiek?
Vai arī es varētu turpināt lāpīt robu ar dīkdieņa vieglprātību un nesatraukties
par saviem iestādītajiem normatīviem. Rīt noteikti es būšu labāks
Un mani rādītāji celsies par vienu atzīmi tavās acīs.
Lai notiek, pamēģini tikai atrast īsto MANU rītdienu!