It kā jau varen cēls žests no Valda puses, tikai visiem žestiem ir savas otrās puses. Rīcība nemēdz būt nesavtīga, par to arī ir šis stāsts.
Supernovas īslaicīgā spozme kā dievišķa zīme atspīd savā krāšņumā pār Valda pelēcīgo seju un stāju. Nekam nederīgs prezidents steidz pildīt savus pienākumus pret Valsti un sabiedrību. Jā, tā mēs to atcerēsimies, kad pieminēsim šo brīdi. Tas bija Valda spožuma un posta brīdis. It kā aplami būtu teikts, ka Valdis ir darījis slikti. Valdis darīja to, kas viņam pienācās. Tā bija pēdējā iespēja viņam paspīdēt slavas zenītā un tad kā rietošai saulei pazusts kaut kur aiz apvāršņa. Ja ne aiz apvāršņa, tad gan par nodokļu maksātāja naudu iegādātajā bunkurā. Man tomēr ar nožēlu jāsecina, ka šis solis ir iepriekš labi izplānots, Valdim tāpat vairs nebija ko zaudēt.
Valdi, paldies! Tu šo darbu lieliski esi padarījis, tu neesi tāda lupata, kā es to kādreiz iedomājos. Bet kāpēc tagad? Vai iepriekš ir trūkuši iemesli šādai rīcībai, vai tikai tāpēc, ka Tev vairs nav ko zaudēt Tu sper šos platos soļus?
Kāpēc ne tad, kad mēs "godīgā" ceļā iegādājāmies kraha banku? Kāpēc ne tad, kad valdība pacēla nodokļus? Kāpēc tieši tagad? Atbilde gan nav tālu kabatā jāmeklē,tā tepat deguna priekšā mums ņirb-nebeidzamā supernovas hologramma.
Tagad gan paskaidrošu savu nostāju par augstajām nodokļu likmēm, lai citi mani nenoēd bez sāls. Varētu jau bļaut, ka tā ir mūsu VIENĪGĀ iespēja, tā vismaz ekonomisti aizkulisēs esot runājuši, tā ir iespēja mums izpildīt Māstrihtas līguma noteiktos kritērijus. Jā, tā tas ir. Tikai, ir viena nianse, kas šajā sakarā liedz vilties. Par kādu cenu mēs ejam uz šiem kritērijiem, kam mēs dzenamies pakaļ un visbeidzot, kam tas ir izdevīgi. ja kāds man atļausies pateikt, ka Latvijai tas tā ir,tad pretī esmu gatavs vien sniegt nievājošu un nožēlas pilnu skatienu.
Nav jābūt ekonomistam, lai saprastu dažus ekonomiskos aspektus. Piemēram, valstī notiekošu ekonomisko izaugsmi un tās saglabāšanu. Valsts ekonomikas izaugsme var būt divējāda. Tā teikt uz papīra vai patiesā. Tāda ekonomiskā izaugsme, kāda tā mēdz būt uz papīra, mēs jau esam piedzīvojuši, tāpat arī grieķi. Sākumā mēs uzrādām straujās attīstības augļus, noklusējam, ka tie no otras puses ir iepuvuši un voaļa, mēs esam pirmie. Bet brīdī, kad kaut kur pie poliem nogrand pērkons, tā uzreiz mēs esam dziļā bezdibeņa priekšā. Par bezdibeni gan vesels joks man padomā, bet ne par to ir stāsts. Par bezdibeņa dibeniem lai Vienotība stāsta, kā arī visi citi zvēri, kuri jau šo dibenu ir saskatījuši. Mazliet izplūdu liekvārdībā. Tā kādreiz gadās, tā gadās visiem, kuri svēti tic un apgalvo, ka ir darījuši visu to labāko Latvijai un tās sabiedrībai. Tagad atpakaļ pie ekonomikas. Ja jau reiz krīze ar nekustamā īpašuma un kreditēšanas bumu bija neizbēgama, tad laikam jau jāķeras pie problēmas saknes. Nekas netika izdarīts, lai novērstu lētas naudas ieplūšanu Latvijā. Citas valstis, kuras nav tik liberālas kā Latvija, to labi ir realizējušas. Viegla nauda būs grūti jāatdod. Nekas netika darīts, lai sauktu pie atbildības personas, kuras spēlējās ar svešu naudu kā ar savējo, turklāt bez apdomības, ar augstu riska pakāpi. Neviens nav padomājis par valsts peļņas avotiem, eksporta precēm. Šīs nozares būtu īpaši jāsargā, jo tie ir vienīgie naudas pelnītāji. Kaut Māstrihtas līgums aizliedz protekcionismu, tad patiesība ir daudz skaudrāka nekā tā kuru mēs redzam. Kaut vai lauksaimniecības subsīdijas, kas ļauj beļģu pienam būt lētākam nekā Latvijā ražotam. Tas pats ir par izglītību un daudzām citām nozarēm. Es neiešu pašlaik to visu iztirzāt, tikai varu apgalvot vienu. Valdība ir darījusi kaut ko citu nekā domājusi par sabiedrības labklājību. Piemēram, vērpusi intrigas, melojusi, un gremdējusi mūsu ekonomiku. Šis saraksts būtu gana garš, lai to visu varētu smalkiem burtiņiem sarakstīt uz Saeimas ēkas sienām.
Bet beidzot nāk mūsu bruņinieks un viss kļūs "atkal labāk".
Īsa piezīme par jauno draudzību starp V un SC. Skaidrs, ka V ticamības kredīts ir izsmelts, tad nu tagad visi varētu pārmesties pie SC, kā tas notika visās krievvalodīgajās pilsētās. Tad nu baidoties, ka visu var pazaudēt, V steidz sagl(r)ābt ko vēl var sagl(r)ābt.
Tā kažoka mešana tautā kļūst par ieradumu, vasarā uz vienu pusi, bet ziemā kā vajag.
Jauku visiem lasīšanu un nedēļas nogali.
PS vietām trūkst komati.