Pirmdiena, 5. Apr 2010, 20:27
Izanalizējot

vakarnakt sapņotu sapni nonācu pie secinājuma, ka man psihologs nav nepieciešams, bet man ir jāatrod līdzekļi, kā cīnīties ar slēpto agresiju, kas manī virmot virmo. Jo brīdī, kad es esmu visievainojamākais un bezspēcīgākais, manas smadzenes impulsi atspoguļo ainas, kur es kādai personai esmu iespiedis galvu starp durvīm un sienu. Tarantīno sižeta cienīgs gabals. Durvis ar visu spēku atvēzējot, veru tik bieži, līdz brīdim, kad šīs personas galvaskauss, līdzīgi ķirbim, izšķīst uz visām pusēm. Brīžiem liekas, ka sapņi ir pārāk reāli, kaut arī nomodā liekas, ka sapņoju. Šī barjera ir stingri jāpieskata, viena eventuāla kļūme un viss ir pazaudēts.
Tags:
 ir doma | 2 raksta

Otrdiena, 6. Apr 2010, 00:38
[info]tiika

Viena eventuāla kļūda un kāds paliks bez galvas:D
Bet daudz maz labi, ka tas viss notiek sapņos, jo tad tas jau takā izdzīvots un dzīvē nemaz neprasās.
Mana slēptā reti, bet izlaužas dzīvajā. Vēl tagad smeju par to negadījumu pazemes tunelī kur tā ar vēzienu iespēru kādam skolniekam, jo parasti pat balsi nepaceļu. Tiesa par laimi man tā spēka nav tik daudz, lai kādam nopietni kaitētu, bet tā kā slēptā agresija izlaužas negaidīti tad arī ne pisķija, ne cirvja nekad nav pa rokai:D
Atbildēt